pirmdiena, marts 10, 2008

Mēžam aizgaldu

Klasiskās izglītības vārdu krājums. Šī nav tēze, jo nav propoziconāla satura. Hipotēze – pat ne tik. Bet bez jēgas – augsnes pārdomām, vielas asociācijām, iegansta sarunām – gluži tomēr nē.

Tāpat, Borhesa blodziņš - pierakstam intelektuālas miniatūras, domāšanas eksperimentus, savas-dzīves un sa-dzīves ainiņas, asociācijas. Bet ko darīt, ja nav materiāltehniskās bāzes sava blodziņa uzturēšanai (e.g. nav vēl izdomāts dators)? Pavisam vienkārši, messieurs, pierakstam to uz papīra, sakrājam papīru kaudzīti un reizi pa kādiem gadiem uzcepam grāmatu.

"Matemātika ir juteklības dzeloņa notrulinātāja." Labrīt! Mēs ne tikai par to esam dzirdējuši, bet arī esam tur bijuši. Gājuši tam cauri. Bet labs punkts, čalīt!

Visbeidzot - "groteska objektivitāte." Tas tiešām ir kaut kas grotesks.

Nav komentāru: