I shall exploit the prestige of the natural sciences in order to give my own discourse a veneer of rigor.

kas ir vsk.1.p

Vakar vakarā gluži nejauši iedomājos, ka 'Es' (jebšu 'ego') pilnīgi fiktīvs koncepts. Tāds nepastāvs, tas ir gluži vienkārši izgudrojums. Patiesībā man tikai šķiet, ka pastāv kaut kas tāds kā 'Es'. Šāda koncepta radīšanai ir pragmatiski apsvērumi - man ir vieglāk sevi identificēt, norobežot no pasaules, ja ieviešu 'Es' jēdzienu. Dzīves atvieglošanas nolūkos es esmu izgudrojis vārdu, kurā ietilpināt savas domas, savas attiecības ar citiem, savu pieredzi.

Piefiksējis šādu domu, es nosaucu sevi par meli un aizgāju gulēt.

Gaidi, ko tu gaidi?

Toms gaida Džeriju, cepure - pakausi, bet es gaidu dīvānu. Dīvānam ir sekojošas priekšrocības:
1) uz tā var gulēt;
2) uz tā var sēdēt;
3) tajā var ielikt lietas;
4) uz tā var likt lietas;
5) pret to var kaut ko atbalstīt;
6) to var pārvietot.

Varētu jautāt, kādēļ šīs priekšrocības ir ieturētas šādā modalitātē? Kādēļ runājam par iespējamībām, nevis aktualitātēm vai nepieciešamībām? Tādēļ, ka dīvāna vēl nav. Es gaidu dīvānu.

Bug 200

Publicēšana rada publicitāti. Triviāli, bet patiesība. Triviāli un patiesība. Triviāli, tātad patiesība. Piemēram, Gatis vienu brīdi sāk publicēt viss kaut ko, un piepeši nez no kurienes uzrodas vidēji 8 līdz 12 viņa talanta pielūdzēji, kas lasa uzrakstīto, raksta komentārus un savā starpā apspriež i izlasīto, i uzrakstīto.

Sākumā izteikto tēzi varam pierādīt caur pretējo. Nepublicēšana rada nepublicitāti. Respektīvi - ja publicē mazāk, tad ne tikai nenāk klāt jauni, bet pat pazūd vecie lasītāji. Piemēri nav jāmeklē tālu - padomā, kuru blogu tu neapmeklē, tā iemesla dēļ, ka tur nekas netiek publicēts.

Ceru, ka šī ieraksta mācība ir skaidra - nav svarīgi, vai kaut kas tiek publicēts, netiek publicēts vai arī ir kaut kā savādāk. Jo publicitāte nav svarīga. Kas tad ir svarīgi? Varētu teikt, ka svarīgi ir tas, kā tu jūties. Bet varētu arī tā neteikt.