Kas piedāvā redzēt filosofiju

Ir teksts. Kas nebūt nav mans. Tam, ka to nepārprotami norādu sava traktāta sākumā, var būt divi iemesli. Viens - es nevēlos piesavināties svešus laurus, kā mēdz teikt. Otrs - es nebūt nevēlos piesavināties to (jebko), kas pienāktos šī teksta autoram (rej), kā arī mēdz teikt. Izvēlos otro iespēju. Tā, kā tā ir piedāvāta, pieļauj, ka tekstam varētu tik i pozitīvi, i negatīvi vērtēts. Lai tas nu tiek vērtēts:

Kas esam mēs – pasaules daļa vai puteklis galaktikā un kas mūs vada? Tādi ir tie filozofiskie vaicājumi, kurus sev uzstāda daudzie iesācēji sevispētnieki, kad nolēmuši iedziļināties kas zin vien kādās citiem varbūt ne tik intriģējošās lietās. Pasaulē šodien meklē un rod atbildes uz jautājumiem par to, kas satur tautu kopā, kas ir tās izdzīvošanas garants. Laikam jau staigātāju un klejotāju kosmopolītiskie uzskati ir noveduši pie tā, kas tagad notiek, piemēram, ar tautām bijušajā PSRS un Balkānos. Var runāt arī par Amerikas kontinenta konglomerātu problēmām. Viena no atbildēm slēpjas tajā, ko tagad sauc par reģionālo, tautas un nācijas identitāti. Visaptveroša kultūras vēsture Latvijā nav uzrakstīta, nav arī pietiekami apzināta ideju vēsture, ja runājam par Latgali. Trūcīgi ir arī ar sociālo vēsturi. It kā jau moderni tagad atkal ikvienam noskaidrot, kas mēs esam, kā un kāpēc dzīvojam ? Vēlētos, lai tiek pārskatīti šie jautājumi no eiropeiskāka redzeslauka, kur redzams, ka piederība Latgalei, latgaliskā identitāte ir tas vienojošais, kas palīdz saglabāt visas Latvijas identitāti. Mūsu pragmātiskajā laikmetā Latvijas ģeogrāfiskā situācija, vēsture un kultūras mantojums liecina, ka piederība Baltijai, Latvijai, savam novadam ir īpašs Latvijas attīstības resurss. Protams, šādām diskusijām par iemeslu ir tas, ka latgaliskais latviskums ir ticis no dažādām pusēm izteiktāk apdraudēts un nomākts nekā vispārlatviskais, vai kā citādi teic – baltiskais latviskums. Tāpēc latgaliskais latviskums ticis un joprojām tiek aizstāvēts vairāk vai mazāk hiperbolizētās, sevī iecementētās formulās. Parādījies pat anekdotiskais aforisms: latgalietis ir latvietis ar kvalitātes zīmi. Tas arī liek meklēt atbildi uz vēl un vēl cilājamo jautājumu: kas mēs esam un ko ar (dažkārt īpaši akcentēto) latgaliskumu gribam iesākt? Vai tas mums dod kādas priekšrocības vai ir traucēklis?

Par ko ir runa, jautāsiet? Patiešām nezinu, bet vienīgais, ko varu teikt, ka šī ir bakalaura darba filosofijā anotācija. Tas ticis iesniegts (un pieņemts aizstāvēšanai) kādus gadus (lai neteiktu vienu gadu [kas, faktiski, būtu precīzāk]) atpakaļ. Saprotu, cik naivi tas izklausās, bet Kas, pie jebkā, tas ir?

Izšķiršanās

Viss, notiek. Varbūt ne viss, un varbūt šis ne-viss arī ne-notiek. Bet fakts ir sekojošs - ir vismaz 4 versijas Sprediķotāja dēlam. Nensija Sinatra, Areta Franklina, Jenisa Džoplina un Dastija Springfielda. Jautājums ir: Kura versija ir vislabākā? Lai arī virspusēja izpēte ļauj momentā izslēgt Aretas Franklinas piedāvāto versiju, atlikušās trīs dāmas sagādā daudz raižu. Kam par labu izšķirties? Kuru atmest, kuru nē?

Piens Pīrāgs Elektrība jeb

Philosophy, Politics and Economics (PPE) was established in Oxford in 1920 as a modern alternative to Classics (known as Greats) because it was thought that a course in Philosophy and Ancient History was no longer relevant for those entering the civil service. It was thus initially known as Modern Greats. It was also the first opportunity for students to study philosophy at Oxford without having to learn Ancient Greek or Latin and hence sparked a huge growth in the number of students studying philosophy at Oxford.

Redz kā, tiklīdz nav jāmācās veco kraķu valodas, tā spudūc - klausītavas piepildās ar visu (izņemot šīs divas valodas) zināt gribošiem studentiem.

starp citu, ir 2007. gada maijs. Jūs saprotat ko tas nozīmē? Tieši tas nenozīmē neko, bet, zinot, ka ir bijis 1997. gads un arī 1987. gads, 2007. gads kaut ko nozīmē.

Nu labi, satraukums un izbrīns par to, ka ir 2007. gada maijs, ir pārgājis. Viss, esam te un nekas nenotiek. Tomēr šādi zibšņi ir visnotaļ patīkami, neskatoties uz šausmām, kas dažbrīd pārņem. Patīkami ir tādēļ, ka saproti, ka vismaz tu zini, kas par šausmām te notiek. Vismaz tu redzi, ja ne, kas ir kā, tad vismaz, ka ir kaut kā.