piektdiena, aprīlis 28, 2006

Kas ir sliekas?

Mīļie draugi! Lūdzu, lūdzu, es jūs lūdzu - nededziniet kūlu! /I. Akurātere/

Jau kuro gadu Latvijas āres pārstaigā nelietīgā sērga, ko ciniskākie bilinguālie asprāši apzīmē ar "cool." Jau kuro gadu Latvijas mēdiji, magi un šamaņi cenšas vest latviešus pie prāta. Bet kā nevar, tā nevar. Latvieši ir, bija un būs aptaurēti - radījumi ar lielām ambīcijām, ar vērstību uz būšanu par radības kroni, tomēr bez jebkādām spējām nostabilizēt savu distanci no lopiņiem. Es tā esmu spiests teikt, nevit tādēļ, ka latvieši dedzina pērno zāli, bet gan tādēļ, ka viņi ir visparastākie cilvēki un viņiem tāpat, kā jebkuram kādas konkrētas sugas pārstāvim, piemīt visas sugas būtiskās īpašības. Runājot par cilvēkiem - stulbums.

Bet atpakaļ pie lietām, t.i. sliekām. Vai jūs kaut reizi ir uzmācies jautājums, ko varam redzēt šā raksta galvgalī? Kas ir sliekas? Ir cilvēki, kas interesējas par šādām lietām un ne mirkli nekavējas kliedēt savu nezināšanas miglu. Ko šie cilvēki dara? Viņi atver meklētājdzinēju www.google.lv (dariet to arī jūs) un neveikli uzsākot sarunu ar internetu, baltajā lodziņā ievada sevi interesējošo jautājumu - kas ir sliekas? (Pamēģiniet arī jūs, fantastiska sajūta pārņem, redzot atbildes uz jautājumiem)

Cilvēku stulbums ir neierobežojams, tomēr ne viss, kas ir stulbums ir stulbums. Tādejādi stulbums tomēr ir ierobežojams.

Nevaru atturēties no mēģinājuma skaidrot, kā kādam cilvēkam varēja ienākt prātā uzdot šādu jautājumu. Kādā vasaras vakarā jūs sēžat sava rančo pagalmā, malkodams padzērienu, blakus kuras jauks, bērza malkas uzturēts kamīns, pie sienas karājas dzeguzēns un blakus, netālu no magnoliju dobes, iesnaudies tavs labākais draugs - cilvēka labākais draugs - suns. Tā un šitā, lasāt periodiku, vērojat saulrietu, strebjat karstu, kad piepeši pamanāt ka no dobes sāk ārā spraukties sīki maltas gaļas pavedieni (tie izskatās pēc tādiem un jūs, pilnīgi pamatoti, secinat, ka tie arī ir mazi maltas gaļas pavedieni). Tie spraucas līdz sasniedz apm. 10cm garumu, tad izbeidzas un kļūst par 10cm gariem maltās gaļas nogrieznīšiem. Tie sāk vārtīties pa dobi, līst zemē un atkal spraukties laukā. Jūs esat neizpratnē: "Kas notiek?" jūs jautājat. "Oho!" jūs izsaucaties. Un tad jūsu labākais draugs - suns - paceļ galvu, novērtē situāciju un ar patiesu izbrīnu saka: "Vau, vau, vai tad galīgi stulbs esi? Vai tad tu neatpazīsti sliekas, vau?" "Nē, kas tas par vārdu? Kas ir sliekas?" skan jūsu atbilde. "Vau, vau, es tač' tu galīgi. Kā var nezināt, kas ir sliekas?" sašutis ir jūsu labākais draugs, bet sašutums izsīkst, kad viņš atkal iemieg. "Bet kas gan ir sliekas?" jūs tik un tā esat neizpratnē. "Kas gan ir sliekas?" Jūs traucaties kājās ieskrienat internetā un meklētājdzinējā ierakstat "kas ir sliekas", nospiežat pogu meklēt, izvēlaties pirmo lapu, kas parādās kā pirmā no atbildēm uz jūsu jautājumu. Jūs izlasat lapu no A līdz Z un saprotat, ka jautājums par sliekām ir nieks salīdzinot ar jautājumiem, kas ir patiesi svarīgi. Jūs sākat domāt, piedzīvojat atklāsmi (kas ir nieks, ja vien ir rūpīgs lasītājs), sajūkat prātā, pārdodat rančo un jūsu labāko draugu - suni - un atlikušo dienas daļu pavadat netālā pīlādža aušejos zaros.

Iesaku arī jums visiem noskaidrot, kas ir sliekas. Un lai šis būtu tikai pirmais no milijons jautājumiem, ko jūs uzdodat, jo uzdot jautājumus ir baigi labi.

7 komentāri:

kaulins teica...

To give a practical example amongst worms, many common earthworms belong to the Family Lumbricidae. A common genus in this family is Lumbricus. There are several species of Lumbricus, such as terrestris, the classic 'text book' worm so well known in Europe and North America, and rubellus, which is the common 'red' found under dung in southem Australia. And so we have Lumbricus terrestris and Lumbricus rubellus.

Another well known worm which belongs to a different genus is Eisenia and a species name is fetida. And so the full name is Eisenia fetida, commonly called the 'tiger worm'. There is a uni-coloured variant, the 'red tigerworm' which is called andrei. It is referred to as Eisenia andrei.

To complete the scientific description the name of the person who first made a scientific description of a particular species (the Author) is placed after the species name, together with the date on which the description was published. Thus our friend the 'uni-coloured tigerworm' is then Eisenia andrei Bouche (1972). lt was Marcel Bouche who first described the variant as an acceptable species in 1972. Once the full name has been cited in the text, this can be abbreviated, e.g. E. andrei.

All very confusing? Why bother, you might ask, with sometimes unpronounceable Latin and Greek names. The answer is that the scientific names are used and understood worldwide, but 'common' or 'local' names often differ from country to country for the same animal or plant, or the same 'common' name is used to describe two different animals. Wormgrowers should be able to identify their species.

MiGa teica...

arii uz jautaajumu 'kas ir fabula' mekleetaajdzinis google.lv ir speejiigs sniegt apburoshu atbildi

kaulins teica...

un iebilstu.

viss, kas ir (nevis nav) stulbums, ir (nevis nav) stulbums.

ne viss, kas ir stulbums, ir liels stulbums, bet stulbums tas ir šā kā tā.

Vombats teica...

noraidits: pilniigi skaidrs, ka viss, kas ir stulbums, ir stulbums (nu logiski). Bet runa ir par to, ka viss, kas ir stulbums (kas, noziimee, ka tas patiesi/vienmeer/it visur ir stulbums), ne vienmeer ir stulbums.

Bet punkts labs.

kaulins teica...

Wormgrowers should be able to identify their species.

kaulins teica...

'ne vienmēr' -- tas ir lēti, jūdžin, lē-ti. kā saka, lēts triks. vecā aristoteļloģika.

bet, klau-

tu negribi izvirzīt kādu filosofisku, oriģinālu vai pseido-oriģinālu tēzi?

tādu, lai var oponēt?

es gribētu kādu vairāk vai mazāk filosofisku argumentu (strīdu)

Anonīms teica...

sure!