Kaut kas nav kārtībā

Iespējams, ka šodien ir piektdienas vakars. Tas nemaz nebūtu tik pārsteidzoši - piektdienas vakari ir viena no parādībām, fenomeniem, ko mēs, cilvēki, dzīvojoši uz zemes, piedzīvojam itin bieži. Katrā ziņā - regulāri. Tieši piekdienu regularitātē slēpjas pārliecība, ka laiks iet uz priekšu, ka dabā pastāv likumsakarības, kuras dabas zinātnes itin veiksmīgi spēj saskatīt un formalizēt, tā, ka spējam izdarīt paredzējumus par lietu kārtību un galu galā esam pamanījušies gūtās zināšanas izmantot dzīves kvalitāti uzlabojošu pričendāļu ražošanai.

Tātad regularitāte. Viss ir regulārs. Ko nozīmē regulārs? - man jautātu kāds, kas vainu ir viltīgs kā lapsa vai arī stulbs kā zābaks. Hmm, es atbildētu, regulārs nozīmē, ka starp kaut ko, kas ir regulārs, ir vienādi laika nogriežņi. Tava definīcija ir pilnīgi nederīga, ne viss, kas ir regulārs ir laicisks. Ir arī pāra skaitļi visu skaitļu rindā parādās samērā regulāri. To man teiktu cilvēks-lapsa un teiktu pamatoti. Labi, regulārs saistās ar noteiktu kārtību. Ar kārtību kādā kaut kas, kas ir regulārs parādās mūsu uztverē. Jau labāk, jau labāk. Neveikli, un bez zināmām atrunām arī neprecīzi, bet jau labāk.

Turpinām - piekdienu regularitāte. Rūpīgam lasītājam jau būtu jābūt skaidrs, ko ar to jāsaprot. Tieši tā - parādīšanās noteiktā kārtībā. Pat Pīgoznis zinās par kādu kārtību runājam. Ir pirmdiena, otrdiena un tā tālāk. Un ir piektdiena, bet pirms piektdienas ir ceturtdiena. Dāmas un kungi, pirms piektdienas ir CETURTDIENA! Ir vienmēr bijis un, esmu pārliecināts, arī būs!!! Tā būs. Būs, būs. BET, jopcig, kur pie velna ir ceturdiena. Kur ir ceturdiena. Vakar bija trešdiena, kur ir ceturtdiena??? Pag, vai es varbūt kļūdos, un starp vakardienu un šodienu ir kāda cita diena, kas tad nu būtu cetrudiena? Vai tā tu gribi teikt? Kaut kādas muļķības, bullšits, ārprāts, bezsakras. Tā nav. Ir vakardiena un tad ir šodiena. Tas nu būtu skaidrs, bet nekas nav skaidrs. Kur ir ceturtdiena?!@?# Pagaisusi? Tās nepagaist! Izgaisusi? Tās neizgaist! Gaisā uzlidojusi vabūt? Bāc, dienas tač nelido. Tā vienkaŗši ne-bija. Es saku ne-bija, jo man nebija iespējas teikt "šodiena, ceturtdiena, ne-ir (nav)", jo es šādu dienu nepiedzīvoju. Ja būtu spiests atrasties neesošā dienā, nebūtu arī manis, kas varētu teikt, ka dienas nav.

Dārgais lasītājs smaida, vīpsnā, smej ūsās, dīdās ūzās. Heh, hek, šitais gan ir baigais jocīgais. Yes, sam, indeed, jocīgs pēc velna. But, but, kur gan tāds radies. Stulbās zivis! Nav ko smieties, ja neko nesaprot, un jūs, paūdens iemītnieki, Poseidona valstības pavalstnieki, labāk valstieties par smiltīm un domājiet par citām zivīm, nevis izsakiet nekompetentus izteikumus par mani. Tas nav āķis, tas ir padoms, ko der uzklausīt.

Es sāku kļūt nervozs. Mierīgs ievads, iztirzājums stingri pieklājīgos rāmjos, problēma - uz goda, bet te atnāk zivi un visu manis teikto pārvērš par balagānu. Es ievelku elpu, pulss norimst. Būs labi. Man nebija jāstāsta par savu ceturtdienu, kura nebija mana, jo tādas nemaz nebija (ja kādam vēl nav skaidrs - nebija vakardienas (kā ceturtdienas), bija tikai vakardiena kā trešdiena).

Secinājumam - vēl ir pāragri izdarīt secinājumus. IR pazudusi viena dienas. Tas ir fakts. TAS ir fakts. Tas IR fakts. Un, visskaidrāk, tas ir FAKTS. Vai pazudīs vēl kāda diena? Tas ļautu atrast pazudušo dienu regularitāti. Varbūt zūd pati regularitāte? Tad gan nekādu regularitāti atrast neizdotos. Varbūt nekas tāds vairs neatkārtosies, un varēšu pievienoties zivju pulkam, lai smietos par sevi. Bet varbūt tas nenotiks.