pirmdiena, februāris 25, 2008

Tēzes konferencei

Pēdējā laikā aktuāls kļuvis jautājums Vai vēja ziedi zied tāpatās? Ir vēja ziedi, vēja bērni, bet jo vairāk par to domājam, jo skaidrāk izceļas jautājums, kas nu nekontrolēti plūst pār teju katra domājošā lūpām. Un kāpēc vispār jābūt tiem?

Bet nu pie teorijas. Briest ķirbis, bullis mīlē spoži, un, treškārt, ērzeļi kā traki zviedz. Otrkārt, pārliecināsimies, vai instrumentārijs šī jautājuma izpētei ir apzināts. Pirmkārt, Spodris. Otrkārt,
svītrukods (piemēram, 9789984178325). Treškārt, izvirzīsim nepieciešamos kritērijus: pāreja no it nekā un neparko. Otrkārt, nepastarpināta jutekliska tautoloģija (pieļaujamā forma: (p->(q->r))->((p->q)->(p->r))).

Bet kāpēc jūs tik nicinoši,
kad saka – tas ir vēja zieds? Protams, es galvenokārt runāju par Amerikas situāciju. Interpretācija, protams, ne vienmēr ir dominējoša. Esmu uzlasījusi (legere) "Vēja ziedus" man arī tie ļoti patika, bija kaut kas aizkustinošs šajā, kas lika pārdomāt savu dzīvi.

Manuprāt, tas ir daudzsološs izejas punkts. Es domāju, ka tā notiek filmās; šis ieskats (insight) var tikt pārveidots par vispārēju teorēmu:

T(1): Par pirmo mīlestību un par gaidīšanu divus gadu desmitus.

Augstāka un atbrīvojošāka vērtība mākslā un kritikā šodien ir transparence -- šis ir meinstrīms.
Man tomēr likās, ka Spodris beigās nomira, pakārās; bija kāds teikums, kas liecināja par to. Šis negaidītā veidā aprauj (nopūš sveci) mūsu pētījumam. Ausmā nepasmaidīs rīts kā jūrā sala. Bet, palūk, cik grāvī smaida auseklīts! Tādejādi ir atrast transcnedentāls pretarguments (iegansts neklausīt) it kā nevainīgajam aicinājumam vienkārši saņemties un kaut ko saklopsēt.

Ne piepildīts, ne apaugļots, mūsu pētījums ir sabradāts - neuzrādot mākslas juteklisko virsmu. Cilvēki - desmiti, simti un tūkstoši - nāk pretim, iet garām.

***
Par mums - strādājam tajos virzienos, kuros mums ir labāka kompetence nekā citiem. Bet vispār - es nezinu, mēs esam, esam aklie un vēja augļus neredzam.

3 komentāri:

Anonīms teica...

Es patiešām nebiju tik daudzās vietās par to visu aizdomājusies, un vismaz beidzot arī sapratu beigas.

Vombats teica...

tieši tā!

kaulins teica...

hā, vai gad. Spodris nav kāds -- kaut vai attāls -- radinieks Ansim Mušu-Gārnim? vai vismaz Stīvam Gulbim?