Bet oktobris...

"Kas bez biksēm, tas bez bēdām," saka tautas paruna. Ja bikses saprotam kā komplicētu artefaktu, kas nosedz mātes Dabas radīto kailo vienkāršību, tad paruna saka gluži to pašu, ko teikšu es nākamajā teikumā. Problēmas ir tikai tiem, kas tās saskata. Vārdam 'problēma' ir divas mazliet atšķirīgas nozīmes. Viena ir negatīva (kā piemērā "Ja neatdosi tagad visu savu naudu, tev būs liieeeelas problēmas") un otra visnotaļ neitrāla (angļu valodā ar vārdu problem apzīmē arī uzdevumu (piemēram, matemātikas) vai kādu jautājumu, kas jārisina). Tieši neitrālo nozīmi vēlos akcentēt.

Dzīve ir visnotaļ vienkārša. Plašā informācijas telpa piedāvā mums neskaitāmus veidus, kā rīkoties, kādas vērtība pieņemt, kā domāt. Bet tad ir tie, kas saskata problēmu tajā, ka pēc augstskolas ir jāmeklē normāls darbs un jāsāk rukāt. Viņi vaicā: "Kas man dzīvē ir jādara?" Tā lielā mērā ir mākslīga problēma, bet nesteigsimies šos cilvēkus nosodīt, jo standarta dzīves ceļa ignorēšana (nevis nezināšana) norāda uz indivīdam piemītošām saprāta druskām.

Faktiski, problēmu meklēšana ir vienīgais instruments kaut kā saprašanai. "Kas ir filsofija?" vaicā A. "Filosofija ir mūžīga jautājumu uzdošana," atbild B -- ar šādu vai līdzīgu situāciju būs saskāries katrs 20ais Latvijas iedzīvotājs. Lūk, problēmu meklēšana ir tas pats kas (vai arī ved pie) jautājumu uzdošanas. Tiklīdz kā jautājums uzdots, atbildes atrašana ir tehniskas dabas (vai arī, piemēram, laika) jautājums.

Un kā trešo apjausmu līdzās problēmas meklēšanai un jautājuma uzdošanai vēlos minēt Izbrīnu. Tas rakstās ar lielo burtu, jo ir īpašs. Šāda veida vārdus ne kā sakarīgi pasakaidrot nevar, bet, ko var teikt, ir, ka Izbrīns ir baigi krutā spēja, kas cilvēkam ļauj ieraudzīt problēmu un, ja vien gadās kāds kam, uzdot jautājumu.