Ir tā - tu klausies mūziku, tev fonā skan mūzika (vai pareizāk - kaut kur pa vidu starp šīm galējībām), un domā, ka tev tā patīk (tā tevi iesper). Un tad tu domā, ka būtu labi, ja šis gabals nekad nebeigtos. Lai visu laiku būtu kāpinājums, piedziedājums vai atrisinājums. Un tad tu (ja vien esi uz to spējīgs) atminies, cik ļoti besīgi ir klausīties vienu un to pašu. Kā apnīk vienkāršās melodiskās struktūras, nozelētie mākslinieciskie izteiksmes līdzekļu vai tukšie ritmi.
Un kas ir tālāk? Tu vienkārši nezini, ko tieši tu gribi. Kā ir ar mani? Gluži pretēji.
2 komentāri:
nespēju no tevis noslēpt faktu, ka tu raksti nesakarīgi
kas ir CITS bloka?
Jā, patiešām - kas ir CITS bloka?
Ierakstīt komentāru