trešdiena, februāris 28, 2007

Kādēļ gan mēs nevaram būt kā stāstu grāmatu bērni, skrienoši cauri lietum, roku rokā, šķērsu pļavai?

Bet atcerēsimies - tev ir tava pasaule, man - mana. Tas ir bēdīgi.

Nav komentāru: