piektdiena, aprīlis 07, 2006

Meli

Zini, kur ir problēma? Problēma ir tā, ka visi izņemot Krūzi melo. Saproti - Krūze nemelo, bet VISI melo. Vai melot būtu pareizais vārds? Nē, preizāk būtu: melš, saka nepatiesību, safabricē visu, stumj bezsakaru, melš niekus, stāsta to, kā nav. Lai iejustos, iespējams, šādi uzvedinājumi palīdzēs:
1) Tu esi mazs bērns, tu kaut ko stāsti, bet tev netic. Vienkārši netic. Stāsta tev kaut ko citu, pilnīgi pretēju. Labsirdīgi vīri ar zilām acīm smaida un saka, ka, piemēram, tu esi stārķis. Vai ka kubs ir lode (kas nebūt tā nav). Saproti, šie cilvēki, nevis vienkārši melo, bet bezkaunīgi melo. Tu viņam pasaki - es zinu, ka tu melo, bet šis tikai turpina -- jā, es tevi saprotu. Tiešām. Jā, viss skaidrs. Es nokārtošu, ka viss tiek savest kārtībā. Jūs, stārķa kungs, varat neuztraukties. Viss ir kārtībā. -- Es neesmu stārķis, es esmu es! -- Ak tā, es saprotu...
2) Varbūt viņi nezina, ka viņi melo? Es par to šaubos, turklāt - kāpēc viņi neklausās, ko saki? Pat, ja nezina, tāpat melo.
3) Francs Kafka. Tieši tā. Viens no trim vaļiem, uz kura spurām balstās visa modernā literatūra. Malacis. Viņš nemelo. nē! Viņš vērš nevērīgā lasītāja uzmanību uz to, ka visi kāš nelaimīgo K. Visu laiku sūta signālus, kas vēsta -- viss ir kārtībā. Mēs tikai izliekamies, ka melojam; īstenībā te viss tūlīt beigsies un neskaidrības plīvurs tiks aizvākts. Ņehuja, ne ko tādu viņi neizdara. Viņi paķer nelaimīgo K. un kaut kur noslaktē. Vāks.

Man ir smagas aizdomas, ka tu neko nesaprati, vai arī, ja tev šķiet, ka tu kaut ko saprati, tev tikai šķiet, ka saprati. Ja tu zinātu, kas melo un kāpēc melo, un faktiski - vissvarīgāk, ka vispār kāds melo, tu paķertu krūzi, uzgatavotu jaunu blogu, kur pārkopēt šo ierakstu, vai arī sparīgi rakstītu piekrītošus komentārus zem šī raksta.

Nu jā, es tā arī domāju.

Nav komentāru: