Kas ir...

Ja jau esmu ķēries klāt (patiesībā, daudz pareizāk būtu teikt - esmu atvēries [pret pasauli]) un sācis stāstīt, kā lietas ir, pie vienas reizes atrisināšu arī jautājumu, par kuru (faktiski paradoksālā kārtā (un kas vēl paradoksālāk -- viņi paši to neuzskata par paradoksālu)) paši šie ļaudi nemāk atrisināt.

Es domāju filosofus. Zirglopam jājautā, kas ir zirglopība, jo tas (zirglops) par to vislabāk zina. Bet tam draņķa filosofam neko tādu nevar pajautāt. Viņš teiks, ka neko nezina un turpinās filosofēt, bet nevarēs sniegt atbildi uz mani interesējošo jautājumu. (par šīs situācijas apsurudumu, paradoksiālismu, neprātību un neprātību lasiet turpmākajās dienās) (kaut kur).

Nu jā, ir tieši tā - filosofs nezina, kas ir filosofija. Phu, smieklīgi. Atlaist viņu, nekavējoties atlaist. Lai taisās, ka tiek. Nav ko ēst svešu maizi, ja nevar neko pateikt. Prom, ko kājas nes!!

Nemaz nerādiet uz mani ar savu tuklo pirkstu! Es? Es zinu! Es zinu, kas ir filosofija. Ka ņefig. Atbildi? Tā [atbilde -tulk.] atkal būs īsa, piesātināta, pēc kuras kā katru reizi iestāsies tukšums, pasīkums, spēku izsīkums. Filosofija ir tepat. Vienu ierakstu zemāk. Raksts ar nosaukumu "Par ko ir jārunā" ir filosofija. Šokējoši? Šķita, ka tas ir kaut kruts, ar ko var nodarboties padzīvojuši lecīgi ļaudis? Nē, viņi neko nezina,'reālā filosofija ir te (pareizāk - tur).