Sakiet, vai tekstus ir vieglāk radīt, ja esi ne savā prātā? Man, piemēram, shobrīd šķiet, ka varu radīt tekstu itin viegli. Nē, es neesmu lietojis kādu ķīmisku vielu, kas modificē apziņu, bet tomēr..
Varbūt tieši tā ir problēma.
Varbūt tieši tā ir kaut kas cits, ne problēma.
Manuprāt es esmu traks. Jau otro vakaru pēc kārtas es esmu traks. Nē, nē, pa dienu es esmu normāls. Es neesmu traks. Man ir ko darīt. Es esmu normāls, jo es daru lietas, ko dara normāli cilvēki. Bet tad (t.i. tagad) es esmu traks. Ir satraukums. Nav kur likties. Labprāt grieztos kā vilciņš. Prāts un domāšana ir kā sastingusi. Vai zini, tu, man lasītāj, kāda ir sajūta, kad jāizšķiras starp divām alternatīvām, bet tajā brīdī prāts apstulbst. Tas notiek (domājams) visbiežāk brīžos, kad abas alternatīvas ir visai līdzīgas, kad ir grūti izšķirties. Prāts nezina, ar ko lai sāk izvēļu izvērtēšanu. Nu jā, kad ir jāizšķiras, un ir grūti, tad sākumā, pirms izvēļu racionālas (cik nu katram tas racio ir) problēmas izsvēršanas iestājas stāvoklis, ka neko nevar saprast. Parasti tas ilgst tikai kādu mirkli.
BET nē, tas neilgst mirkli. Tas ilgst jau otro vakaru. Ko var darīt? Nevar saprast! Tur jau tas āķis, tur jau tas pigors, ka nevar izvēlēties. Visu laiku prāts ir apjucis, nezina, ar ko lai sāk. Es esmu atradi izeju (vai es esmu atradi izeju?) ļaujoties impulsiem. Ieslēgt datoru. Iet ēst karbonādi. Ieslēgt kabatas bateriju (un izslēgt). Ēst to karbonādi. Atpakaļ uz savu ovālo kabinetu ar tikpat ovalu lustru un paklāju. Ohoo - ieslēgts dators. Sēsties. Ar ierastu kustību izbaudīt epasta kastes. Draugus nē -- tie ir pretīgi. Piecelties, pastaigāt pa istabu. Pa kabinetu. Ir buklets. to izlasīt. Piezīmēt uz papīra piezīmes. Kaut ko plānot. Lauzīt rokas. Internets. Blogi. Lasīt. Lasīt. Rakstīt, rakstīt. ko raksīt? ko? koko-loko.. aaahaaahahaaaaaaaa
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru