pirmdiena, aprīlis 27, 2009

Kā īsināt laiku

Ja sanāk iespēja, parunā par laiku. Saki, ka tas ir jautājums, par kuru tu esi tieši nesen domājis. Uzrādi savu erudīciju, norādot, ka pa laiku var runāt dažādos veidos. Piemini Sv. Augustīnu, piemini Huserlu, piemini Bergsonu, piemini Einišteinu (speciālāk: speciālo relativitātes teoriju un tās implikācijas - dvīņus, no kuriem viens ir devies ceļojumā ar kosmosa kuģi, kas ceļo ar ātrumu, kas tuvs gaismas ātrumam (lai arī tas gluži nereāli (uzsvērt: teorijas/prakses nošķīrumu)), kas ļauj vienam dvīnim novecot daudz lēnāk), piemini implikācijas - runā par cilvēka dzimšanu (kas ir brīnums) un par cilvēka dzīves relativitāti attiecībā pret citām dzīvēm (piemini dažādus dzīves stāstus, parādi, cik cieši ir saistīts kāds divdesmitgadnieks ar sešdesmitgadnieku (parādi, ka tu savā dzīvē esi bijis liecinieks cilvēka/-u transformācijai no viena pie otra - turklāt tu pats esi kaut kur tur pa vidu)), runā par nāvi, kas (ja tā padomā galu galā (tā arī saki)) ir vienīgais laika atskaites punkts, faktiski tā beigas. Izcelies un saki: "Zudušo laiku meklējot". Neaizmirsti pateikt kaut ko par zinātni - ka laiks tiek mērīts cēzija kaut kāda tur izotopa kaut cik tur svārstību skaitā. Ja tavs sarunu biedrs/-rene neko nesaprot, bet novērtē tavas zināšanas, tad nu viss ir sašņorēts. Ja viņš/-iņa kaut ko par šo jautājumu ir domājisusi uz savu roku, tad nu sarunai žaunas ir paplēstas. Aizmirsti - precīzāk - neaizmirsti norādīt, ka laiku var domāt kā ceturto dimensiju - šeit netsverami vārdi ir "laiktelpa" un, piemēram, "funkcija no laika". Būtiski ir norādīt, ka laiks, lūk, ir jautājums, par kuru nevar pateikt visu, ka par to prātīgāk būtu klusēt, jo, lūk, L.W. par to jau ir izteicies (runājam čukstus, it kā klusētu par to, par ko nevar neko pateikt).

2 komentāri:

Anonīms teica...

Lūk, lūk

d. teica...

ja runā par laiku, neaizmirsti pieminēt, ka zini, ko par to ir teicis augustīns, huserls, reinis, einšteins un tavs kaķis. un kārtīgi parunāt par viņiem visiem.