svētdiena, februāris 22, 2009


Šāds kuģis pamet ostu 17:30, purns tiek uzvilkts pat pēc tam, kad kuģis jau sācis kustēties. Vēl ir flīģelis, kam žinkst, šķiet, 1 oktāva sol. un kas ir ļoti ciets un skaļs, bet kopumā lielisks instruments. 21 februāris ieiet vēsturē kā diena, kad pabeidzu savu odiseju. Ne gluži savu, bet arī savu. Šajā pašā dienā sapratu, ka esmu laimīgs, jo varu bez kavēšanās atcerēties un pateikt vārdus 'pataloģija' un 'flīģelis', kas vēl dienu iepriekš vienkārši nebūtu iespējams.

Man vēstnieks ir lauva, laivu lauva, kas guļ uz sāniem, ir izgatavots no kaut kādas sintētikas un izskatās it kā viņš (1) tikko būtu ievainots un kristu uz zemes, lai mirtu; (2) guļ uz zemes ievainots un cenšas piecelties kājās.

Visbeidzot, tas, kas neiekrīt mūsu dvēselē, mums nav literatūra. (c)))(*MM)(*

Nav komentāru: