otrdiena, jūlijs 22, 2008

apskaidrība

Nerunāt skaidru valodu - tas ir forši. Lai arī, protams, laiku pa laikam, privāti to var darīt. Nē - privāti runāt (rakstīt, domāt) - tas ir runāt skaidru valodu. Publiski runāt skaidru valodu - to var, laiku pa laikam, skaidrības labad. Nevis lai paskaidrotu sevi vai vēl sliktāk -- attaisnotos. Un ne pavisam nē, lai paskaidrotu kādam, kā kaut kas ir. Tas drīzāk ir sava veida labvēlības žests, sociāls manevrs, darbošanās savstarpējās saprašanās dienestā. Runājot skaidru valodu ne es, ne tu nav svarīgs; svarīga ir nodeva pašai saprašanās.

1 komentārs:

Anonīms teica...

jā, jā, lieliski, Reini, ļoti labi, malacis, vēl vēl vēl! raksti vairāk! būs vēl kāds blogs, ko lasīt