Lasīju grāmatu, kurā galvenais varonis, Pēteris tāds, skatās, kā kādā literārā kabarē vakarā onkulis spēlē uz zāģa mūziku, kam seko īsluga, kurā Raskoļņikovs (ar masku uz sejas) satiek Marmeladovu (arī ar masku uz sejas). Vārds pa vārdam un Maskas krīt, un izrādās, ka Marmeladovs nav Marmeladovs, bet ir vecā augļotāja, ko Raskoļnikovs brīdi iepriekš ir noslaktējis. Večiņa Raskoļņikovu nožņaudz. Bet kā sauc večiņu? Tas uzrdī mani.
Bet blakus sēdošo kompāniju urdī jautājums, kad palaist gaisā balonus. Vai pirms vārtiem vai pēc? Un kā dabūt bildes uz ekrāna, lai kāzu viesi var priecāties. Tas uztrauc viņus un vienlaikus neuztrauc mani.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru