ceturtdiena, maijs 01, 2008

Publiskais pavasara publicēšanas trakums ir cauri. Jo ir vasara. Tas ir vērojums. Presento: atziņa no Beketa romāna Molojs apcirkņiem. Tā nav atziņa. Tas ir apgalvojums par sevi. Ļoti laikmetīgi. Kā pa naglu.

If there is one question I dread, to which I have never been able to invent a satisfactory reply, it is the question what am I doing.

5 komentāri:

kaulins teica...

jā, man likās, bekets (it īp. agrīnais, i.e. pre-godo) tev patiks. viņa galveno varoņu refleksijas brīžiem ir ārkārtīgi vombatiskas, manuprāt.

Anonīms teica...

smieklīgi tajā teikumā ir tas, ka nav smieklīgi, bet ir muļķīgi? jo nav pat īsti muļķīgi, ir vienkārši nekā un ir skumji, ka ir nekā

Vombats teica...

skumjas uzlabo sejas ādu! Paldies par konkrētu pozīciju šajā diskusijā.

Anonīms teica...

:)

Anonīms teica...

lūdzu!