Tuklāt - es nezinu, vai tas ir saistīts mēness vfāzem vai ar gadskārtu nomaiņas īpatnībām, bet skaidrs ir tas, ka "lietu apspriešanas intensitāte" ir savā nadīrā (asociācijas: (1) DFW un viņa kuģis (asociācias : (1.1) mans sapnis par gigantiska tirdzniecības centra apmeklējumu, kur es esmu apzinājis tikai šī centra otro stāvu un tikai pusi no pirmā stāva un kur tieši DFW man izrāda man līdz šim nepazīstamo tirdzniecības centra pirmā stāva pusi, kas (šī izrādīšana) visai drīz noved pie manis braukāšanas pa šo platību uzgūlušamies ar vēderu uz skrituļdēļa kā dēļ es uz brīdi iedomājos, ka DFW varētu pieminēt arī mani savā nākošajā semi-literārajā-žurnālistiskajā-un-argumentesejistiskajā publikācijā, un kas lika man tikai pēc brīža attapties, ka DFW taču ir izdarījis pašnāvību pakaroties, kas nozīmē, ka šāda publikācija nesekos), asociācijas: (2) Sentivānī: asociācijas: (2.2. ) republikāniete draņķe un princips: "I don't take hitchhikers").
Kā to vienkāršāk pasniegt - nav būtisku jautājumu, par kuriem runāt, nav būtisku lietu, kuras apspriest. Tas ir šis "viss ir skaidrs", kas nav tas pats "viss ir skaidrs", kas piedod jebkuram jautājumam vairāk neskaidrības nekā skaidrības. Tas ir "viss ir skaidrs", kas drīzāk kalpo par iemeslu justies ērti, par nefalsificējamu atrunu. Bet specifiskāk tas izpaužas kā nekā neteikšana un dzīvespriecīgā/-a runātīguma iztrūkums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru