Varētu domāt, ka esmu izrakstījies sauss. Alnis vienā lekcijā teica, ka tā ir izplatīta padarīšana -- jaunībā raksta visādus štruntus (dzejolis, stāsts), bet tad vienu brīdi pārtrauc, jo vairs nav vajadzības rakstīt. Tieši rakstīt, nevis radīt (dzejoli, stāstu), jo ir atšķirība (arguably), ka tas nav viens un tas pats. Vienā pusē liksim rakstīšanu, bet otrā -- radīšanu. Tīņiem (tīnēm ar matu pīnēm un pinnēm) ir pubertāte vai vajadzība atrast tēviņu (tīņu gadījumā) un viņas raksta dzejoļus. Bet tad, savu tēviņu atradušas un ligzdu uzpinušas (vai vismaz aizpinušas), atsakās rakstīt. Viss mums vairs šitas neinteresē.
Viņas (vai viņi) nav autores. Viņām, kā Alnis to nosauca, rakstīšana pilda fizioloģisku funkciju. Gluži kā, piemēram, svīšana, kuras rezultātā no ķermeņa tiek izdalīti liekie sāļi.
Un tad ir autori, kuriem svarīgi ir radīt, nevis rakstīt. Radīt Mākslas Darbu (RMD). Te nu arī tentatīvā MD definīcija - tas ir tas, ko tev ir svarīgi radīt.
