Lasot internetā kādu publicistiska rakstura tekstu, kuram ir dota iespēja publicēt komentārus, es vienmēr kā beidzamo komentāru ierakstu: "Muļķības!" vai "Idiotisms" vai arī "Visi ir muļķadesas!" Tas ir ļoti ērti - divi (~daudzi) zaķi ar vienu šāvienu, kā saka - es izsaku savu viedokli par publicistiskā rakstura tekstu, par šī teksta komentāriem, par autoriem (kā tekstā, tā komentāru autoriem), par viņiem visiem kopā, par viņu intencēm rakstīt kaut ko tādu (kā minētais teksts vai minētie komentāri), par apstākli, ka kaut kas tāds vispār ir noticis.. īsāk - par visu pasauli (ar akcentu uz tekstu un komentāriem, protams).
Es saprotu, ka šādi neizbēgami veicu atsauci uz sevi pašu, nostādīdams sevi vai sevis teikto tajā pat līmenī, kur gribu ievietot autoru un komentāru rakstītājus. Zinu, pozīcija balansē uz paradoksa robežas, bet ko lai tur dara?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru