Vai man vajag kaut ko teikt?

Padomāsim, kas ir svarīgāk – stāstīt (ar to es domāju: stāstīt citiem, rakstīt domrakstu, padomāt ar sevi, ierakstīt privātā piezīmju grāmatiņā vai arī ierakstīties interneta vālos vai, piemēram, blogā) to, vai tur kaut kāds Šmatons vai Batons ir risinājis morālas dabas jautājumus, norādot, ka sarunas māksla (dialektika) ir tas, kas vislabāk spēj norādīt uz kaut kāda tur runātāja koncepciju nesakritību, vai svarīgāk ir stāstīt, ko tu domā par kaut ko? Vai te ir par ko parunāt? Vai mēs varam sniegt atbildi?

Es domāju, ka svarīgāk ir stāstīt, ko tu domā par kaut ko. Sniegsim ilustratīvu piemēru: kāds saka, ko viņš/viņa domā: „Es uzskatu, ka cilvēki iedalās trīs kategorijās (a) tie, kas ir labi un to saprot; (b) tie, kas ir slikti un to saprot; (c) tie, kas ir slikti un to nesaprot. Varētu vēl būt tādi, kas ir labi un to nesaprot, bet tas būtu maz ticams, jo labajam pienākas visu saprast.” Šis kāds ir devis (vai kā saka filosofi – uzdevis [atsauce uz bilžu piesātināto un uz laba papīra izdoto prof. Dr. Phil M. Kūles grāmatu]) savu dzīves skatījumu. Protams, tas nav pilnīgs, bet jaušamas saprāta iezīmes. Vai ne?

Kāpēc rakstīt šādas muļķības ir svarīgāk? A tāpēc, ka ir (piez #1).

Atrunas, kā gan bez tām: ja Šmatons vai Kratons runā par lietām, kas ir svarīgas, vajag runāt par tām. Būtu muļķīgi sarauties čokurā, iežmiegt asti kājstarpī un nestāstīt lietas, kas šķiet patiesas esam, ja nejaušā kārtā nācies uzzināt, ka kāds jau iepriekš teicis kaut ko līdzīgu, turklāt teicis to itin skaidri, precīzi un tā, ka ne atņemt, ne pielikt. Cita atruna: Minētais nenozīmē, ka būtu jāsaka kaut kas muļķīgs, nesvarīgs vai idiotisks. Protams, grūti nošķirt šīs iezīmes no iezīmēm, kas piemīt izteikumiem, kas ir labi izteikumi, jo katrs, kas domā, ka domā, ir atšķirīgs no cita, kas arī domā, ka domā. Bet te jau neko nevar darīt. Lai apkopotu atrunas: ir muļķīgi noklusēt to, kas ir svarīgs pat, ja to ir teicis kāds cits, un ir muļķīgi teikt kaut ko no sevis, ja tas kaut kas debils. Muļķīgi nav rīkoties gluži pretēji.

Un vēl – vēlos piebilst, ka laiks ir pienācis, lai galvanizētu (apcinkotu).
_____________
piez. 1 Minētā argumentācija būtu jāsaprot sekojoši: ja autors apgalvotu, ka svarīgi ir atreferēt citu domas [lai arī pēc iespējas koherentāk], viņš nonāktu pretrunā, jo autora minētais arguments balstīts tikai un vienīgi un viņa paša uzskatiem. Ja svarīgāk būtu runāt par Šmatonu, autora viedoklim nebūtu ne mazākās nozīmes. Izvēloties starp apļveida pamatojumu un pretrunu, autors izvēlējies apļveida pamatojumu. (Tulk.)