Pēdējā laikā aktuāls kļuvis jautājums Vai vēja ziedi zied tāpatās? Ir vēja ziedi, vēja bērni, bet jo vairāk par to domājam, jo skaidrāk izceļas jautājums, kas nu nekontrolēti plūst pār teju katra domājošā lūpām. Un kāpēc vispār jābūt tiem?
Bet nu pie teorijas. Briest ķirbis, bullis mīlē spoži, un, treškārt, ērzeļi kā traki zviedz. Otrkārt, pārliecināsimies, vai instrumentārijs šī jautājuma izpētei ir apzināts. Pirmkārt, Spodris. Otrkārt, svītrukods (piemēram, 9789984178325). Treškārt, izvirzīsim nepieciešamos kritērijus: pāreja no it nekā un neparko. Otrkārt, nepastarpināta jutekliska tautoloģija (pieļaujamā forma: (p->(q->r))->((p->q)->(p->r))).
Bet kāpēc jūs tik nicinoši, kad saka – tas ir vēja zieds? Protams, es galvenokārt runāju par Amerikas situāciju. Interpretācija, protams, ne vienmēr ir dominējoša. Esmu uzlasījusi (legere) "Vēja ziedus" man arī tie ļoti patika, bija kaut kas aizkustinošs šajā, kas lika pārdomāt savu dzīvi.
Manuprāt, tas ir daudzsološs izejas punkts. Es domāju, ka tā notiek filmās; šis ieskats (insight) var tikt pārveidots par vispārēju teorēmu:
T(1): Par pirmo mīlestību un par gaidīšanu divus gadu desmitus.
Augstāka un atbrīvojošāka vērtība mākslā un kritikā šodien ir transparence -- šis ir meinstrīms. Man tomēr likās, ka Spodris beigās nomira, pakārās; bija kāds teikums, kas liecināja par to. Šis negaidītā veidā aprauj (nopūš sveci) mūsu pētījumam. Ausmā nepasmaidīs rīts kā jūrā sala. Bet, palūk, cik grāvī smaida auseklīts! Tādejādi ir atrast transcnedentāls pretarguments (iegansts neklausīt) it kā nevainīgajam aicinājumam vienkārši saņemties un kaut ko saklopsēt.
Ne piepildīts, ne apaugļots, mūsu pētījums ir sabradāts - neuzrādot mākslas juteklisko virsmu. Cilvēki - desmiti, simti un tūkstoši - nāk pretim, iet garām.
***
Par mums - strādājam tajos virzienos, kuros mums ir labāka kompetence nekā citiem. Bet vispār - es nezinu, mēs esam, esam aklie un vēja augļus neredzam.
pirmdiena, februāris 25, 2008
sestdiena, februāris 23, 2008
Monētas
Ak pasaulīt, nav nekāds joks. Kas nav joks? Šis nav joks. Tieši šis pats izburtotais vārds (uzsvars, tāpat visa semantiskā ... uz 'šis') nav joks. Diena pusē, bet tāda sajūta it kā nebūtu gulēts savas 26 stundas.
"Bet kam tādi aplinki?" citējam un izliekamies, ka tas nez ko atrisina šī it-kā-kaut-kā-esoša sakarā.
Protams, prieks, bet tajā pašā laikā dalītas sajūtas par bezatbildīgu (un tādēļ) brīvību Virsraksta un Ieraksta satura izvēlē. Prieks, kā nojaušams, par brīvību, dalītas sajūtas -- par satura izvēli. Kas ir būtiski -- lietas tiek šķirtas.
"Bet kam tādi aplinki?" citējam un izliekamies, ka tas nez ko atrisina šī it-kā-kaut-kā-esoša sakarā.
Protams, prieks, bet tajā pašā laikā dalītas sajūtas par bezatbildīgu (un tādēļ) brīvību Virsraksta un Ieraksta satura izvēlē. Prieks, kā nojaušams, par brīvību, dalītas sajūtas -- par satura izvēli. Kas ir būtiski -- lietas tiek šķirtas.
piektdiena, februāris 22, 2008
Konkurss
Tātad, uzminiet nu:
Kas ir labākā ārzemju īsfilma latviešu valodā (jebšu, labaakaa aarzemju iisfilma latvieshu valodaa)?
(Hint: Kas ir A? Vai A ir A? A? Un vai "A" a ri ir A? Un vai "kas" nav līdzīgs "kura"?)
Domāju, ka šādi uzvedinoši norādījumi neļaus pat visneattapīgākajam konkursantam ilgi vilcināties (linger, vilcini nost, lingerie) ar pareizās atbildes atrašanu. Bet pat tad, ja stundām ilgusī galvas lauzelēšana, šī ieraksta tekst un kontekst analīze, paziņu iztaujāšana vai gluži vienkārši -- risērčs nedod gaidītos augļus (gaidu ābolu), saglabāsim mieru un veselo saprātu, jo tieši šīs īpašības būs jo noderīgas brīdī, kad atbilde uz mīklaino jautājumu tiks atklāta.
(Starp citu. Arabeska: Klasiskajā baletdejā — poza, kurā dejotājs stāv uz vienas kājas, otra, celī izstiepta, atvirzīta atpakaļ.)
Kas ir labākā ārzemju īsfilma latviešu valodā (jebšu, labaakaa aarzemju iisfilma latvieshu valodaa)?
(Hint: Kas ir A? Vai A ir A? A? Un vai "A" a ri ir A? Un vai "kas" nav līdzīgs "kura"?)
Domāju, ka šādi uzvedinoši norādījumi neļaus pat visneattapīgākajam konkursantam ilgi vilcināties (linger, vilcini nost, lingerie) ar pareizās atbildes atrašanu. Bet pat tad, ja stundām ilgusī galvas lauzelēšana, šī ieraksta tekst un kontekst analīze, paziņu iztaujāšana vai gluži vienkārši -- risērčs nedod gaidītos augļus (gaidu ābolu), saglabāsim mieru un veselo saprātu, jo tieši šīs īpašības būs jo noderīgas brīdī, kad atbilde uz mīklaino jautājumu tiks atklāta.
(Starp citu. Arabeska: Klasiskajā baletdejā — poza, kurā dejotājs stāv uz vienas kājas, otra, celī izstiepta, atvirzīta atpakaļ.)
Brīnumainās pārvērtības
Pirms:
Pēc:
Kā redzam, mainījies ir šī Viena-un-Tā-Paša fons (no tumšākām krāsām un teju baltu). Tāpat atšķirīgās krāsās ir ieturētas abu attēlu apakšējās sadaļas. Visbeidzot, otrā attēlā ir metāla vārtiņi, kas pilnīgi noteikti nav atrodami pirmajā attēlā, kas liek viennozīmīgi secināt, ka abi attēli nav vienādi, kas liek viennozīmīgi secināt, ka ir notikusi noteiktā objekta (kas ir tas, ko mēs redzam attēlā) pārveide, kas ir ņēmusi vietu ne tikai laikā, bet arī zināmā/os telpas attribūtā.
ceturtdiena, februāris 21, 2008
Performatīvs
jeb runas darbība. Šīs teorijas pamatdoma ir gluži vienkārša – vārdi var tik izmantoti ne tikai, lai kaut ko pateiktu, bet arī lai veiktu kaut kādu darbību. Ostins (Džons Langšovs-Anšovs) uzstāj, ka ziņošana par faktiem (konstatīvā funkcija) nebūt nav vienīgā valodas funkcija. Performatīvie sacījumi ir parasti sacījumi, bet, tos sakot, cilvēks „drīzāk kaut ko dara, nevis tikai kaut ko saka.” (Austin, John L. 1979 [1961]. “Performative Utterances.” // Austin, John L. 1979 [1961]. Philosophical Papers. Urmson, J. O. (ed.) & G. J. Warnock (ed.). Oxford : Oxford University
Šis ļauj noprast, kas tieši tiek darīts (ne tikai pateikts) ar sekojošo:
Ar sekojošo paziņoju, ka labs izteikuma “Cat is on the mat” tulkojums ir “Kaķis ir uz tepiķa” (nevis uz ‘paklāja’ vai ‘paklājiņa’). Tāpat ar šo tiek izziņots, ka piedāvātais variants ir pats labākais. Tātad, ja vajag tulkot teikumu “Cat is on the mat”, droši (un pat ir vēlams) var izmantot piedāvāto Tepiķisko atveidojumu. Tas ne vien atveido tulkojamā teikuma jēgu, bet arī, ciktāl tas vispār ir iespējams, atdarina teikuma ritmu un poētisko struktūru. (Iedomāsimies, paspilgtināšanas labad, piemēram, latgaliešu dāmu, kas nevar/negrib izrunāt mīkstināto k burtu, sakām šo teikumu) Pieļauju, ka pēc šīs publikācijas jebkurš minētā teikuma antišeitnosacītāsdogmastisks tulkojums būtu jāuzskata vai nu par neattaisnojamu paviršību vai arī par muļķību, kuras gadījumā nav pat vērts spriest, vai tā ir attaisnojama vai nē.
Šis ļauj noprast, kas tieši tiek darīts (ne tikai pateikts) ar sekojošo:
Ar sekojošo paziņoju, ka labs izteikuma “Cat is on the mat” tulkojums ir “Kaķis ir uz tepiķa” (nevis uz ‘paklāja’ vai ‘paklājiņa’). Tāpat ar šo tiek izziņots, ka piedāvātais variants ir pats labākais. Tātad, ja vajag tulkot teikumu “Cat is on the mat”, droši (un pat ir vēlams) var izmantot piedāvāto Tepiķisko atveidojumu. Tas ne vien atveido tulkojamā teikuma jēgu, bet arī, ciktāl tas vispār ir iespējams, atdarina teikuma ritmu un poētisko struktūru. (Iedomāsimies, paspilgtināšanas labad, piemēram, latgaliešu dāmu, kas nevar/negrib izrunāt mīkstināto k burtu, sakām šo teikumu) Pieļauju, ka pēc šīs publikācijas jebkurš minētā teikuma antišeitnosacītāsdogmastisks tulkojums būtu jāuzskata vai nu par neattaisnojamu paviršību vai arī par muļķību, kuras gadījumā nav pat vērts spriest, vai tā ir attaisnojama vai nē.
NP Teika
Nav, ko teikt?
Ja nav, ko teikt,
Tad viss, ko varu teikt,
Iet šādi:
Nav ko teikt
(to, kā nav,
respektīvi, ja jau
nav, ko teikt, tad nevar
teikt to, kā nav.
Un nevajag --
Nav ko!)!
Bet no otras puses,
Nav ko teikt pat,
Ja ir, ko teikt.
Tā teikt -
Viens pīpis.
(aizkrāsnē pirmo reizi)
Jo
Bieži saka
"Ir ko teikt"
Un arī saka, tad
Un tikai tad
(Viens un tikai divi),
Ja īstenībā
Nav, ko teikt.
Ja nav, ko teikt,
Tad viss, ko varu teikt,
Iet šādi:
Nav ko teikt
(to, kā nav,
respektīvi, ja jau
nav, ko teikt, tad nevar
teikt to, kā nav.
Un nevajag --
Nav ko!)!
Bet no otras puses,
Nav ko teikt pat,
Ja ir, ko teikt.
Tā teikt -
Viens pīpis.
(aizkrāsnē pirmo reizi)
Jo
Bieži saka
"Ir ko teikt"
Un arī saka, tad
Un tikai tad
(Viens un tikai divi),
Ja īstenībā
Nav, ko teikt.
trešdiena, februāris 20, 2008
***
Saruna – intersubjektīva darbība, kurā es (noteiktu apsvērumu/aprēķinu vadīts) ieņemu labvēlīgu neitralitāti (cf. benign indifference) pret noteikto tēmu, lai maksimizētu sarunas biedra pārliecību/ komfortu izteikties, kas ļauj iegūt pēc iespējas precīzāku kolēģa uzskatu uzmetumu, tādejādi palīdzot man veidot universālāku pasaules ainu.
otrdiena, februāris 19, 2008
it is in the air..
Man ir jauns dators. 1999. gada izlaiduma HP OmniBook XE2. Šis dators ir viegli pārnēsājams, tādēļ kopš šī brīža arī mans birojs būs viegli pārceļams uz sniegoto Vidzemes vidieni vai arī kādas omolīgas Rīgas café omulīgo stūrīti. Uz datora jau bija operētājsistēma – Windows 2000, bet tā kā tā bija (kā mēs, datoru advancētie lietotāji, sakām) piebāzta pilna un kļuvusi lēna, izlēmu par labu OS maiņai. Sāku ar Windows 98 SE. Viss notiek ļoti ātri, bet neraža tāda, ka šai OS līdzi nenāk draiveri, kas atpazītu mana jaunā datora ekrānu. Rezultātā, mana melnā, 1024x768 punktiņus izdalīt spējīgā, ekrāna vidū kā zilizaļa oāze mirdz vien 800x600 punktiņu mazs ekrāniņš. Un HP oficālā lapa, kur varētu vajadzīgos draiverus atrast, par spīti visam, man un maniem pūliņiem, nestrādā. Tad nu instalējam Windows XP, kas aizņēma tik daudz laika, ka paguvu aizmigt. (Šķiet, aizmirsu pieminēt sava jaunā drauga prāta spējas – nezin kāds procesors, 64 megabaitos ierāmēts rāms RAMs, un vairāk kā 5 (!) Gb liels disks. Vēl ir DVD lasītājs, modema izvads, kaut kāda plāksnīte, ko var izņemt un atkal ielikt atpakaļ (man šķiet, ka tā ļauj pieslēgties tīklam), 1x USB caurums, tumbiņas, daudz lampiņu, nemaz nestrādājoša baterija, visnotaļ ērta klaviatūra ar pietiekami mīkstiem/atsperīgiem taustiņiem.) XP strādā, nebūt nemaz tik lēni, bet skaidrs, ka mans jaunais dators ar smago XP uz muguras nenodrošinās man multimediālu superpieredzi (experience). Tuvākā laikā plānoju atjaunot samērojamību starp soft un hard vēr un tomēr iemānīt labdarbīgu Win98.
ceturtdiena, februāris 14, 2008
eu, nevis č
Runājot par man tik tuvo tēmu, kas (kaut arī reminiščeņču formā) ir aktuāla arī tālākā (ne tik tuvā) pasaulē, atrodu par saistošu pieminēt domu, kas man gluži iešāvās prātā kārtējo reizi braucot trolejbusā un lasot konkrētu vācu klasiča supergarromānu. (Mēs taču nezinām, kas ir doma, vai ne?) (Bet par to -- vairs ne vārda!) Jautājums ir -- ko gan teikt, izlasot kaut vai šo garromānu. (Tikko pārbaudīju - par spīti visam tas tiešām ir romāns.) Varētu lūkot uzšķērst tā tēmu vēderu, lai redzētu, kādas tēmas nāk laukā. Varētu vārot varbūtējās varoņu darbības. Ō, jā, varam iemoķīt šo visu padarīšanu plašākā kontekstā. Bet paliek fakts (un fakstiski tas mani ir mulsinājis jau no senām dienām), ka šāda veida analīze ne-iz-bēg-a-mi ir daudz mazāk apjomīga, nekā pats darbs. Kas tur liels, jautāsiet? Tur jau tas sāls, jūs! Varbūt pajautājiet, kādēļ nabaga autors izvēlējās drukāt 800 (astoņi simti) lpp., ja jau visa sāls slēpjas (un ir uzejama) tik īsā analīzē?? U?
Hintoju (vēršu uzmanību) uz to, ka (faktiski piedāvāju hipotēzi, kas šķiet gluči dabiska, ja vien koncentrējamies uz kaut vienu no garromāna fragmentiem) autoram ir itin vienkārši bijis, ko teikt, un viņš nav kautrējies to pateikt. Ko darīt, ja tev ir ko teikt citiem, plus tu arī to vari pateikt, plus tev nav slinkums rakstīt romānu.
Un tad vēl izteikumi, ko var atminēties un izmantot noderīgās situācijās. "Maniere, kā jūs labsirdīgi zobojaties par visu labo, nerada manī ne mazākās čaubas, ka savā sirdī esat par to." Paldies. Turpinām -- nafig kaut kur 423/800 lpp. iemest diskusiju par to, vai var ticēt "patiesībai, objektīvai, zinātniskai patiesībai," kurā parādās Džeimsa (Heņa brāļa) ideja, ka "patiess ir tas, kas noderīgs cilvēkam." Karoč -- runājam par (šo) lietu, lai arī stāsts tač' bija par kaut ko citu.
Ko varam secināt? Visu kaut ko, bet lai tas visums paliek pie mums! Bēt skaidrs ir tas, ka tas, vai darbs tevi uzrunā (atkal atsaucamies uz to, kamdēļ sākām par šo runāt), lielā mērā ir atkarīgs no detaļām. No iestarpēm (kas, iespējams, kādā tuvinājumā parklājas ar, bet tomēr pilnībā nesakrīt ar) [starp] tēmām, varoņlīnijām un kontekstuālām atbilstībām.
Hintoju (vēršu uzmanību) uz to, ka (faktiski piedāvāju hipotēzi, kas šķiet gluči dabiska, ja vien koncentrējamies uz kaut vienu no garromāna fragmentiem) autoram ir itin vienkārši bijis, ko teikt, un viņš nav kautrējies to pateikt. Ko darīt, ja tev ir ko teikt citiem, plus tu arī to vari pateikt, plus tev nav slinkums rakstīt romānu.
Un tad vēl izteikumi, ko var atminēties un izmantot noderīgās situācijās. "Maniere, kā jūs labsirdīgi zobojaties par visu labo, nerada manī ne mazākās čaubas, ka savā sirdī esat par to." Paldies. Turpinām -- nafig kaut kur 423/800 lpp. iemest diskusiju par to, vai var ticēt "patiesībai, objektīvai, zinātniskai patiesībai," kurā parādās Džeimsa (Heņa brāļa) ideja, ka "patiess ir tas, kas noderīgs cilvēkam." Karoč -- runājam par (šo) lietu, lai arī stāsts tač' bija par kaut ko citu.
Ko varam secināt? Visu kaut ko, bet lai tas visums paliek pie mums! Bēt skaidrs ir tas, ka tas, vai darbs tevi uzrunā (atkal atsaucamies uz to, kamdēļ sākām par šo runāt), lielā mērā ir atkarīgs no detaļām. No iestarpēm (kas, iespējams, kādā tuvinājumā parklājas ar, bet tomēr pilnībā nesakrīt ar) [starp] tēmām, varoņlīnijām un kontekstuālām atbilstībām.
pirmdiena, janvāris 21, 2008
cmuki
Pēc pornogrāfiskās vērtras, ko mazāk samaitātos vai arī vairāk ar iztēli apveltītos prātos sacēla (sic!) iepriekšējais ieraksts (pareizāk -- ierakstā ieraugāmais attēls/ieraugs), vai tiešām kādam ceļas (sic!) jautājums, kādēļ šeit iestājies šāds klusums? Bet klusumu vislabāk pārtraukt ar kliedzošu, kontroversiālu saukli: Stultitia est morbus animī. Zinot kādu no romāņu valodām, nav grūti nojaust šī izteikuma nozīmi. Bet ja ir grūti nojaust, tad, kā saka, Ignorantia nōn est argumentum.
Ja godīgi, šādu bārstīšanos ar skanīgiem sakāmvārdiem latīņu valodā varētu turpināt, jo lielu daļu no tautas gudrībām jau krietnu laiku pirms latviešiem izgudrojuši latīņu valodā runājošie. Bet nekas tik muļķīgs šeit nenotik, jo Aurora Mūsīs amīca. Bet šobrīd nav nekāda aurora.
Ja godīgi, šādu bārstīšanos ar skanīgiem sakāmvārdiem latīņu valodā varētu turpināt, jo lielu daļu no tautas gudrībām jau krietnu laiku pirms latviešiem izgudrojuši latīņu valodā runājošie. Bet nekas tik muļķīgs šeit nenotik, jo Aurora Mūsīs amīca. Bet šobrīd nav nekāda aurora.
pirmdiena, janvāris 07, 2008
sestdiena, decembris 29, 2007
komentārs
Gribētu teikt par vairumu jaunizcepto (iznirušo) politikas ekspertu, muzikologu, kultūras zinātāju, sabiedrības vērotāju un ekonomistu to pašu, ko sacījis hercogs de Kastrī par d’Alambēru un Ruso: „Iedomājušies spriest par visu, kas tikai nāk prātā, bet pašiem nav ne tūkstoš ekiju rentes.”
ceturtdiena, decembris 27, 2007
Ārvalstu panorāma
Šodien apspriedīsim pilsētas Skotijā. Skotijas pilsētas ir raksturīgas ar to, ka tām ir nosaukumi, kas nemaz nešķiet saprotami vai vismaz ļoti pazīstami. Skotijas pilsētās dzīvo putni, it īpaši tajās dzīvo kaijas, kas ir putns, kas dzīvo pie jūras un kas arī dzīvo pie pilsētām Skotijā, kas arī ir pie jūras. 
Skotijas kaijām (vai plašāk - putniem) patīk sēdēt uz dzelzs margām, kas norobežo upi no ietves. Upēs arī ir paisums un bēgums un ļoti plata rumba, gluži kā Kuldīgā (Kurzemē).
Attēlā viens (attēls 1) ir redzams attēls no skotu pilsētas Dumfrijas. Attēlā ir redzama kaija un upes rumba, un sarkanu ķieģeļu tilts. Bet metāla margas norāda, ka tas nav attēls no Kurzemes.
Skotijas pilsēta Glāzgova ir daudz lielāk pilsēta, tādēļ tur dzīvo daudz vairāk cilvēku. Vai tur dzīvo daudz vairāk kaiju, tas nav zināms.
Bet ir zināms lūk kas - attēlā divi ir redzams, kas ir tāda lieta kā piecas kaijas, kas sēž uz dzelzs margām, kas norobežo upi no ietves (varbūt teikt "4+1 kaija" būtu precīzāk?). Tilta lokveida formāts saglabājas, bet atšķirībā no Damfrijas tilta, Glāzgovas tilts nav būvēts no sarkaniem ķieģeļiem. Gluži pretēji (tout au contraire) - tas ir būvēts no metāla un betona. Tāpatās iztrūkst arī rumba. Secinājums ir neizbēgams - lai aŗi kaiju, kas sēž uz metāla margām, skaits ir piecreiz (4+1) lielāks, līdzība ar Kuldīgu Kurzemē ir zudusi (nepastāv).
Skotijas kaijām (vai plašāk - putniem) patīk sēdēt uz dzelzs margām, kas norobežo upi no ietves. Upēs arī ir paisums un bēgums un ļoti plata rumba, gluži kā Kuldīgā (Kurzemē).Attēlā viens (attēls 1) ir redzams attēls no skotu pilsētas Dumfrijas. Attēlā ir redzama kaija un upes rumba, un sarkanu ķieģeļu tilts. Bet metāla margas norāda, ka tas nav attēls no Kurzemes.
Skotijas pilsēta Glāzgova ir daudz lielāk pilsēta, tādēļ tur dzīvo daudz vairāk cilvēku. Vai tur dzīvo daudz vairāk kaiju, tas nav zināms.
Bet ir zināms lūk kas - attēlā divi ir redzams, kas ir tāda lieta kā piecas kaijas, kas sēž uz dzelzs margām, kas norobežo upi no ietves (varbūt teikt "4+1 kaija" būtu precīzāk?). Tilta lokveida formāts saglabājas, bet atšķirībā no Damfrijas tilta, Glāzgovas tilts nav būvēts no sarkaniem ķieģeļiem. Gluži pretēji (tout au contraire) - tas ir būvēts no metāla un betona. Tāpatās iztrūkst arī rumba. Secinājums ir neizbēgams - lai aŗi kaiju, kas sēž uz metāla margām, skaits ir piecreiz (4+1) lielāks, līdzība ar Kuldīgu Kurzemē ir zudusi (nepastāv).
trešdiena, decembris 19, 2007
Ziņa
Izdzirdējis, ka aizsaulē devies (piededzinājis pienu) izcilais komiķis un vairāku dziesmu un skaņdarbu komponists Karlhaincs Štokhauzens, nekavējoties izpūtu no dūdām gaisu, lai tās vieglāk būtu ielokāmas koferī, un devos prom. Tā nu ir sanācis, ka, kamēr citi reportē par, piemēram, sieviešu vai, piemēram, politiķu izraisītām personiskām evolūcijām, manas annāles ziņo faktus. Turklāt, ne tos patīkamākos.
Tātad Karlhaincs vairs neiespundēs helīšos sava skaņdarba izpildītājus, neraustīs kosmosa stīgas un nespēlēs kriketu. (Iespējams, kādu no šīm lietām viņš savā mūžā nemaz nav darījis.)
Pietiks sentimenta, lai runā dzeja!
Ā, ir cilvēks briesmās nonācis
To jūsu spēkos nav vairs glābt.
Tāpat kā miris Štokhauzēns,
Ir jāatzīst, ir aizgājis ar’ mūsu mīļais zēns.
Šādi pravietiski vārdi rodami VII-daļīgajā poēmā Cilvēks, kas Apgāda gādībā klajā laista jau vairāk kā pirms trim gadiem. Kaulainsausi burti neapzinoties izdejo traģisku nojausmu par notikumiem nākamībā. Bet Štokhauzena mūžīgā tagadne tiek nepiespiesti iekodēta mūzikā. Viņa Mūzikā, kas vērsta uz mērķi; kādu attālu apziņas punktu. Štokhauzena Tālmūzikā.
Karlhaincs bija uz Tu ar tehnoloģiju avangardu. Sankāras akustiskās lingvistikas starptautiskais izpētes institūts (the International Institute of Acoulinguistic Research in Sanquhar, IIALRS) piedāvā tehnoloģiju, kas nedzirdīgiem cilvēkiem ļauj mūziku baudīt ne tikai intelektuāli (analizējot nošu rakstu, piemēram), bet arī izbaudīt mūzikas psihosomatisko iedarbību. Visnotaļ sarežģītā metode un atbilstoša tehnoloģija iekodē mūzikas skanējumu jebkuras valodas alfabētā, balstoties uz dotās valodas skanējumu regulējošām kārtulām. Tādēļ lai skan Karlhainca Štokhauzena tālskaņdarba Telemusik pārnesums tekstā! (cipari katras virknes sākuma apzīmē, kura skaņdarba minūte skan)
Tātad Karlhaincs vairs neiespundēs helīšos sava skaņdarba izpildītājus, neraustīs kosmosa stīgas un nespēlēs kriketu. (Iespējams, kādu no šīm lietām viņš savā mūžā nemaz nav darījis.)
Pietiks sentimenta, lai runā dzeja!
Ā, ir cilvēks briesmās nonācis
To jūsu spēkos nav vairs glābt.
Tāpat kā miris Štokhauzēns,
Ir jāatzīst, ir aizgājis ar’ mūsu mīļais zēns.
Šādi pravietiski vārdi rodami VII-daļīgajā poēmā Cilvēks, kas Apgāda gādībā klajā laista jau vairāk kā pirms trim gadiem. Kaulainsausi burti neapzinoties izdejo traģisku nojausmu par notikumiem nākamībā. Bet Štokhauzena mūžīgā tagadne tiek nepiespiesti iekodēta mūzikā. Viņa Mūzikā, kas vērsta uz mērķi; kādu attālu apziņas punktu. Štokhauzena Tālmūzikā.
Karlhaincs bija uz Tu ar tehnoloģiju avangardu. Sankāras akustiskās lingvistikas starptautiskais izpētes institūts (the International Institute of Acoulinguistic Research in Sanquhar, IIALRS) piedāvā tehnoloģiju, kas nedzirdīgiem cilvēkiem ļauj mūziku baudīt ne tikai intelektuāli (analizējot nošu rakstu, piemēram), bet arī izbaudīt mūzikas psihosomatisko iedarbību. Visnotaļ sarežģītā metode un atbilstoša tehnoloģija iekodē mūzikas skanējumu jebkuras valodas alfabētā, balstoties uz dotās valodas skanējumu regulējošām kārtulām. Tādēļ lai skan Karlhainca Štokhauzena tālskaņdarba Telemusik pārnesums tekstā! (cipari katras virknes sākuma apzīmē, kura skaņdarba minūte skan)
- sīīīī........... i ūīii tif hurrhr ; bum bum . . . . . . . . . . . . . . . ................. ī_
- Zum šiūūū tuk trum/trum/trum tikti. ĪĪĪ aūū au au bļur
- bbbbbBB nnmn ... “”” … .. ; @@ _ _ “!tummm
- HRRRrrr tlūūū Šikiī Šī? Duf ņņņŅņmņn. . …1 10! Trīk
- nnnn tuk titik Pī 00~~~ dzzr hunnnnnnnnm difduf
- hun Bam nnn Šīsss nnn Dum nnn Dankš nnDankš nūūūūūŪŪūūūūKink Bļerļerļer tufduf
- ĻerĻer Duf duf duk duk ĀĀĀ dun – !!! 88 7887 ~ <>++ ---* šiņk Angang
- duk duk duk duk Ī ū 000 _ _ _ tiriktū 87 3[1]^2 tirinktū turinktī
- sssszzzz takš pirinkpū pūpū ŪŪūŪūūŪ Īūū | | | | | | | | | | | | #
- tuk . . . . . . . . “ ” ” ” ” zīkā zīkā ši si Duk šīši Duk . . . . . . …….;***** šik
- dunkt “tāāa” “āā” “īīī” “āāā” nnn nūnnū “dē” “bē” Ā Ē
- šņakt /šņakt dinkš ū ū ū ū ū llll . dink dank
- hrrrrrrrrrrrrrrrrr Sļūrkt brrz brzzz zzz zzzzZzzZ rrūūūūŪŪūu ūūū
- ēū / ēū / ēū / tinkš / šņakt t t t t t t t. kkkzzzzzRR rrrrTUKrrTUKTUKTUKrrr ņūū tinks TUKTUK BUMTUKTUK
- ņiū – + _88888_ _ _866 _633_ _ _639
- 639 _ 88 /ņ\ \ \ / tik tik piū
- hūūūū nī nī 2,2 NūūNūūnū tikš tārītārita duf
piektdiena, novembris 23, 2007
Kapu vecis
Kapos var rakstiit: "In
a) loving
b) treasured
c) precious
memory"
Taa raksta par tavu vecvecmaaminju, vinjas mazmeitu, tavu vecteevu, braalja deelu, svaini, saini, Raini. Par visiem. Pat par tevi. Taa taa dziive paiet.
a) loving
b) treasured
c) precious
memory"
Taa raksta par tavu vecvecmaaminju, vinjas mazmeitu, tavu vecteevu, braalja deelu, svaini, saini, Raini. Par visiem. Pat par tevi. Taa taa dziive paiet.
otrdiena, novembris 20, 2007
Pastoraale
Pamosties un aiz loga ieraudziit zalju pauguru paaris simtiem aitu ir visnotalj nepierasti. Lai gan viss paareejais ir pierasti, jo no sevis jau neaizmuksi. Refreimings ieksh taa, ka settings mainaas, bet pasaules centrs joprojaam ir kaut kur pie manis.
trešdiena, novembris 14, 2007
Gluži kā tanīs senās dienās
Es gulēju uz dīvāna, pavērsis skatu grieztos un salicis rokas aiz pakauša, kad Verners ienāca manā istabā. Viņš apsēdās krēslā, nolika spieķi stūrī, nožāvājās un paziņoja, ka ārā kļūst karsts. Es atbildēju, ka mani uztrauc mušas, un mēs abi apklusām.
– Ievērojiet, dārgais doktor, – es teicu, – ka bez muļķiem šajā pasaulē būtu ļoti garlaicīgi. Paskatieties, lūk, uz mums, diviem gudriem cilvēkiem; mēs jau laikus zinām, ka par visu var strīdēties līdz bezgalībai, un tādēļ nestrīdamies; mēs zinām teju visas otra slēptākās domas; viens vienīgs vārds – tas mums ir vesels stāsts; mēs redzam katru mūsu jūtu graudiņu pat aiz trīskārša aizsega. Bēdīgais mums ir smieklīgs, smieklīgais – skumjš, un vispār, patiesībā mēs esam vienaldzīgi pret visu, izņemot mūs pašus. Tad nu apmaiņa ar jūtām un domām starp mums nav iespējama: mēs viens par otru zinām visu, ko gribam zināt, un vairāk zināt negribam. Atliek tikai viena izeja – stāstīt jaunumus. Pastāstiet man kaut kādus jaunumus.
Paguris no garās runas, es aizvēru acis un nožāvājos...
otrdiena, oktobris 30, 2007
Ko mēs katrs darām
Šausmas. Kas notiek!? Kur vien griezies, visur stulbības. Avīzēs, televīzijā, internetā, draugu lokā, paziņu lokā, skolā, mājās, uz ielas, iekš kafē, trolejbusā. Politika, bļe. Rupeklības. Vērtības. Dziedi ar zvaigzni. Zenta Mauriņa. Letonika. Dzīves māksla. Inflācija. Kredīti. Jauno-veco literātu attiecības. Referāti. Ak die's!!
Citēju: "Es raudzījos uz ielu un skaidri sapratu, kas tur notiek. [..] Es pats sev teicu, ka idiots to nevarētu darīt. [..] Man nepaslīdēja garām ne mazākais sīkums. Mana uzmanība bija tik spraiga, ka es visu pamanīju un pārdomāju. Tātad ar sprātu viss bija kārtībā. Un kādēļ lai tas tā nebūtu? [..] Vai tā būtu ārprāta pazīme, ja cilvēks tik skaidri ievēro un izprot itin visu?"
Bet varbūt es kaut ko nepamanu? Atzīstu, nepamanīju pa kuru brīdi profesore Kūle ir habilitējusies. Nu viņa ir jāsauc par Dr. habil. phil. [XX]. Bet jebkurš var samulst un nepamanīt visvienkāršākās lietas. Tas neko neliecina, tā ir tikai nejaušība.
Es staigāju pa istabu, sarunādamies pats ar sevi, un mana jautrība pieauga.
Citēju: "Es raudzījos uz ielu un skaidri sapratu, kas tur notiek. [..] Es pats sev teicu, ka idiots to nevarētu darīt. [..] Man nepaslīdēja garām ne mazākais sīkums. Mana uzmanība bija tik spraiga, ka es visu pamanīju un pārdomāju. Tātad ar sprātu viss bija kārtībā. Un kādēļ lai tas tā nebūtu? [..] Vai tā būtu ārprāta pazīme, ja cilvēks tik skaidri ievēro un izprot itin visu?"
Bet varbūt es kaut ko nepamanu? Atzīstu, nepamanīju pa kuru brīdi profesore Kūle ir habilitējusies. Nu viņa ir jāsauc par Dr. habil. phil. [XX]. Bet jebkurš var samulst un nepamanīt visvienkāršākās lietas. Tas neko neliecina, tā ir tikai nejaušība.
Es staigāju pa istabu, sarunādamies pats ar sevi, un mana jautrība pieauga.
Abonēt:
Ziņas (Atom)