Kur mēs esam (nonākuši)

Silence is an ocean. Speech is a river. When the ocean is searching for you, don't walk into the river. Listen to the ocean.

Cum grano salis

Divi draugi M&M

φιλόσοφος καὶ φιλοσώματος Mīlgudris un Mīlmiesis

Viedoklis

οἱ ὀρθῶς φιλοσοφοῦντες ἀποθνῄσκειν μελετῶσι 67.e.4-5

Par modi un pretdarbību

Ir modīgi slēgt blogus - tā ir itin bieži rīkojas itin daudzi man pazīstamie.

Es, savukārt, rīkojos pretēji.

Kur prāts

St. Augustīns: mind as a trinity of memory, understanding, and will

Kur prāts?! - gribas izsaukties. Atceros tikai triviālas trivias un universālas pašsaprotamības. Ar saprašanu, kā rādās, iet grūti - tik vien varu, kā piefiksēt izteikto vārdu tipiskākās nozīmes. Un griba - ko gan es gribu? Vai gan es kaut ko gribu (Gribu (GRIBU))?

Kā pateikt, ka patīk

Kā būtu ar šādu formulējumu motivācijas vēstulē:

"Finašu joma man patīk, patīk, patīk nu tik ļooooooooti, nu tik tik tik ļoooooti, ka es... ka nu es vai vienkārši esmu traks no tā, cik man finanses ļoooooooti patīk. Nu finanses ir vienkārši super."

Manuprāt, tas ļoti labi uzrāda, ka kandidāts... nu patiešām... nu viņam vot interesē tās finanses.

Vizuālais stūrītis

2 gali.
Viens:
Un otrs:

Sententia

Jauno gadu sāku ar janvāra pirmajās nosapņotu spārnotu teicienu - pamodos nakts vidū, kaut kad starp 3iem un 8iem un, saņēmies tūdaļ neiemigt, ņēmos atkārtot un iegaumēt pirms brīža sapnī izteiktos paša vārdus:

Dažkārt mācību minūte ir mācību stunda.

Pret rītu sajūsma par šo sakāmvārdu bija noplakusi, pret nākamo vakaru tā bija knapi esoša. Tomēr šajos pāris vārdos ir kaut kas, kas liek atkal un atkal pie tiem atgriezties.

Ad Fontēs

Augsta dziesma, skani, skani,
Zilā zvaigžņu haosā!
Nemirstīgu dari mani
Tautas vīru eposā!
Apkamp visu firmamentu,
Univerzums nu ir tavs,
Tērp ar violetu lentu
Visus mūs, kad Pikols raus!
Tur aiz kapa, tautas brāļi,
Vaļā stāv elizijums;
Citas dzīves fluīdums
Nāks, kad dziedās gulbju cāļi.
Satek atomi, un rodas
Progresīgi meteors,
Dievu dēli lejup dodas,
Līgo saules meitu kors;
Vulkāni ar traku varu
Lāvas straumes lejup gāž,
Izcivilizētu garu
Kultūra no gaismas drāž.
Laika gars ar spārnu ēnu
Tautas prominādes sedz,
Amizējamies tur redz
Dažu zelteni ar zēnu.
Dievu bars uz kalna gala
Reformācijoni svin,
Līga ambroziju dala,
Tautiets viņu lietot zin.
Senatnē, kad veļu laikā
Senčiem dzīres rudenī,
Labi gari naktī staigā,
Burvji - sniega putenī.
Tautas dēla dvēselīti
Sarkanbaltos palagos
Saules meitas ielīgos,
Nāras dara šūpulīti.
Miera hesperus jau staros
Kreatūrai pretī sūt',
Laimes klēpi, palmu zaros
Asaras nu varēs žūt;
Tomēr šeitan tautas lira
Skanēs liegos akordos,
Morfejam še vīrs pie vīra
Spītē nakti nodzīvos.
Tik kad autora jau smaidīs,
Tautas dēlus noskūpstot,
Konkordijā atrodot,-
Līgo tos tad mājā laidīs.
Sveiki tad nu, svētku biedri,
Tautas garā sveiki jūs!
Še, kur apkārt veci ciedri,
Eleganta dzīve būs.
Žodam netrūks saldas baudas,
Vivat Socialitas!
Jūtat brīvību, cik jaudas,
Lāstus tik priekš verdzības!
Karogs balts mums plivinājas,
Vārds ir tam Humanität,
Pildat kausus, līdz var spēt
Turēties un palikt kājās.

Par digresijām

An oratorical discourse should have five sections: prelude, narration, argumentation, digression and conclusion. But, the place of digression is not fixed, so it can come before or after argumentation.

The novels of Tolstoi, J.D. Salinger, Marcel Proust, Henry Miller, Milan Kundera and Robert Musil are also full of digressions.

Par kinofilmu "Transformers: Revenge of the Fallen"

Lūk, kāds viedoklis:

I do understand some what the negative comments, but why in gods name does anyone see the second movie when they write they hated the first movie. Totally beyond my comprehension.

This movie is about one thing....action, action, action involving robots that are good and evil....it is as simple as that. If one then understands that one will have a great time a the movies.

Vai arī šāda pozitīva atsauksme:

This is a great sequel that's just as awesome as the original, and highly lived up to my expectations! Everybody did an awesome job.

Ja vēl pieskaitam, ka filma ir nopelnījusi teju 1 miljardu Amerikas dolāru, tad nu mūsu rīcība ir skaidra: aidā uz ķinīti.

Brīnumputns

Lai vai ko teiktu skeptiķi un mūsu draugi depresīviķi, pasaulē ir lietas, kas ir jēgnesošas, dzīvības un intelekta pārpilnas, pārsteidzošas, gudras un galu galā. Un pats patīkamākais šo lietu pastāvēšanā ir tas, ka ne visas ir mums zināmas. Katru dienu es ar zināmu varbūtību varu uziet kaut ko būtisku - kā mēdz teikt. Uzejot lietu - un uziet to var nejauši, kādam uz to norādot, vai vienkārši nejauši - uz brīdi rodas sajūta, ka tiek atcelts pasaules trivialitātes/sarežģītības princips, kas visu laiku līdz šim ir bijis kā vienīgais šķērslis labai un laimīgai dzīvošanai.

6 1ā

sssix) ways to commit gluttony:

• Praepropere - eating too soon.
• Laute - eating too expensively (washedly).
• Nimis - eating too much.
• Ardenter - eating too eagerly (burningly).
• Studiose - eating too daintily (keenly).
• Forente - eating wildly (boringly).

Jautājums un aicinājums

Kas ir vārds (angļu valodā), kas vieno šos paskaidrojumus:

* A trombone
* An erection of the human or animal penis
* A Zamboni ice resurfacing vehicle operator
* A trombonist?

Turklāt, aicinu atcerēties to, ka tas, ‘kas ir izdarīts, nevar būt neizdarīts’ (CSM I 209)

AT VII 9

Savos bloka ierakstos es te atkal ķeros klāt pie šiem Pašiem Jautājumiem. Taču es negaidu ne pūļa aplausus, ne lielu daudzumu lasītāju: es pat ierosinu to nelasīt nevienam citam, kā vien tiem, kas spēj un grib kopā ar mani nopietni meditēt un atvilkt prātu gan no sajūtām, gan vienlaikus no visiem aizspriedumiem, lai gan pietiekami labi zinu, ka tādu atradīsies pavisam maz .

3

1) Kā jau prognozēju, vakar bija pilnmēness.

2) Manas pārdomas par intersubjektivitāti (via Huserls):
Husers ‘Kartēzisko meditāciju’ piektajā meditācijā raksta, ka primordiālā pasaule (jeb transcendence) ir „pati par sevi pirmā.” Tā „uzstājas kā sveša attiecībā pret Es, tā ir manam konkrēti savpatajam Es „ārēja” pasaule.” Tā nosaka mani (ego) kā konkrēti savpatu esamību. Uz primordiālās pasaules, kā uz platformas, noris sekundārās objektīvās transecndecnes – kā pieredzes – jēgdibināšana. Šajā pasaulē notiek ego pieredzes akti. Objektīvā pasaule, kas rodas no jēgas uzslāņošanas primordiālaijai pasaulei, ir pats pirmais svešējais Es. Tas rada iespējamību visiem citiem Svešējiem, tādejādi aktualizējot intersubjektivitātes problēmu.

Primordiālā pasaule rada Cita iespējamību, bet kā spert soli uz Citējo? Šo virzību uz Citu Huserls sauc par ‘aprezentāciju’ – sava veida klātbūtnes-līdz-veidošanu. Aprezentācija ir Cita „klātbūtnes apzinājuma līdzveidošana”, tā ir neredzamā Cita noteiktas satversmes veidošana. Kā Otra ķermeņa jēgas veidotājs var kalpot tikai manis paša ķermenis, kāds tas parādās būdams primordiāls. Mana ķermeņa jēga tiek pārnesta aperceptīvā pārnesumā, kas iespējams tikai pateicoties „saistošai līdzībai” starp manu un Otra ķermeni.

Augstākās pakāpes intermonadoloģiskās kopības konstituēšanās jānošķir no pirmās un zemākās pakāpes saistīšanās starp primordiālo monādi par sevi – mani – un aprezentatīvi uzrādāmu konstruētu monādi – manī esošo svešo. Tieši „citējo ireālā intencionālā iesniegšanās manā primordalitātē” ir patiesā kopība, „mainīgas „vienam-priekš-otra” attiecības.” Ietiecoties otra savpatnībā es pats saskaros ar viņa ķermeni un aptveru, ka Citējais izprot mani gluži kā tādu pašu Citējo, kā es viņu.

Par jautājumu kāpēc un dzeršanu

I
Jautājums: Kāpēc alkoholisms tik bieži vērojams starp radošiem cilvēkiem?

Atbild Māra Ošuroka: Tāpēc, ka par radošām lietām atbild Mēness, Neptūns un Venera, bet šīs planētas atbild arī par uzdzīvi, alkoholu. Ja enerģija iegriežas nepareizās sliedēs, tad ir muzikants, kas lieto narkotikas, vai aktieris, kas iedzer. Tā tas pasaules vēsturē diemžēl roku rokā ir gājis.

II
Dzerot alu uz ab dambja: Jautājot "Kāpēc...?", piemēram, "Kāpēc saule spīd?", jautātājs abjūzo valodu, neizmanto to pienācīgi. Ko gan viņš grib zināt - kādas ķīmiskās reakcijas nodrošina saules spīdēšanu? Kāpēc tā spīd, nevis nespīd? Kāda ir tava attieksme pret sauli? utt. Šis vienkārši ir neprecīzs valodas lietojums.

Kā īsināt laiku

Ja sanāk iespēja, parunā par laiku. Saki, ka tas ir jautājums, par kuru tu esi tieši nesen domājis. Uzrādi savu erudīciju, norādot, ka pa laiku var runāt dažādos veidos. Piemini Sv. Augustīnu, piemini Huserlu, piemini Bergsonu, piemini Einišteinu (speciālāk: speciālo relativitātes teoriju un tās implikācijas - dvīņus, no kuriem viens ir devies ceļojumā ar kosmosa kuģi, kas ceļo ar ātrumu, kas tuvs gaismas ātrumam (lai arī tas gluži nereāli (uzsvērt: teorijas/prakses nošķīrumu)), kas ļauj vienam dvīnim novecot daudz lēnāk), piemini implikācijas - runā par cilvēka dzimšanu (kas ir brīnums) un par cilvēka dzīves relativitāti attiecībā pret citām dzīvēm (piemini dažādus dzīves stāstus, parādi, cik cieši ir saistīts kāds divdesmitgadnieks ar sešdesmitgadnieku (parādi, ka tu savā dzīvē esi bijis liecinieks cilvēka/-u transformācijai no viena pie otra - turklāt tu pats esi kaut kur tur pa vidu)), runā par nāvi, kas (ja tā padomā galu galā (tā arī saki)) ir vienīgais laika atskaites punkts, faktiski tā beigas. Izcelies un saki: "Zudušo laiku meklējot". Neaizmirsti pateikt kaut ko par zinātni - ka laiks tiek mērīts cēzija kaut kāda tur izotopa kaut cik tur svārstību skaitā. Ja tavs sarunu biedrs/-rene neko nesaprot, bet novērtē tavas zināšanas, tad nu viss ir sašņorēts. Ja viņš/-iņa kaut ko par šo jautājumu ir domājisusi uz savu roku, tad nu sarunai žaunas ir paplēstas. Aizmirsti - precīzāk - neaizmirsti norādīt, ka laiku var domāt kā ceturto dimensiju - šeit netsverami vārdi ir "laiktelpa" un, piemēram, "funkcija no laika". Būtiski ir norādīt, ka laiks, lūk, ir jautājums, par kuru nevar pateikt visu, ka par to prātīgāk būtu klusēt, jo, lūk, L.W. par to jau ir izteicies (runājam čukstus, it kā klusētu par to, par ko nevar neko pateikt).

Kur ir atbilde?

Šitais nav nekāda, vai zin, fikcija. Asa pašapzināšanās un veikla valoda ir ļāvuši kādam pajaunam studentam fiksēt, kā rodas atbildes uz jautājumiem:

un tad pa manu prātu sāka skraidīt vārds "KĀPĒC?" [..] grūts jautājums...visi jautājumi ar "kāpēc" ir grūti!:D
tā lūk sāku domāt..
UN... pamazām mazas atbildes sāka rasties pašas no sevis... viena, otra, trešā! Tās kopā sāka veidot galveno atbildi uz manu jautājumu.
Bija jau vakars, apsēdos, atspiedos pret sienu un OPĀ!...atbilde bija rokā!